— Jā!
«Nautila» matrožu pārsteigums bija neizmērojams. Citos apstākļos viņi būtu sākuši smieties. Suns simt septiņdesmit tonnu brigas kapteiņa lomā! Tas nu ir joks! Bet «Forvards» patiesi bija tik neparasts kuģis, ka, lai smietos vai kaut ko noliegtu, vispirms vajadzēja krietni apdomāt. Turklāt pat bocmanis Kornhils nesmējās.
— Tātad Džonsons tev parādīja šo dīvaino kapteini — suni? — viņš atkal pievērsās jaunajam matrozim. — Un tu to redzēji?
— Tāpat kā pašlaik redzu jūs, ja atļauts sacīt.
— Nu, ko jūs tagad teiksiet? — matroži vaicāja Korn- hilam.
— Neko, — tas strupi atcirta. — Varu teikt vienīgi to, ka «Forvardu» komandē vai nu pats nelabais, vai plānprātiņi, kuriem vieta trako mājā!
Matroži joprojām klusēdami noraudzījās «Forvardā», kura sagatavošanās ceļam gāja uz beigām; nevienam pat prātā nenāca, ka ekipāžas stūrmanis Džonsons jauno jūrnieku varbūt tikai pazobojis.
Baumas par suni bija izplatījušās visā pilsētā, pūlī ne
mazums ziņkārīgu acu meklēja kapteini — suni, kuru visi bija gatavi uzskatīt par pārdabisku būtni.
Jāpiebilst, ka jau vairākus mēnešus «Forvards» saistīja vispārēju uzmanību; kuģa neparastā konstrukcija, noslēpumainība, kas ap to vijās, kapteiņa inkognito, veids, kādā Ričardam Šendonam tika piedāvāta brigas sagatavošana un rūpīgā ekipāžas izlase, ceļojuma neizdibināmais gala mērķis, ko tikai daži neskaidri minēja, — tas viss piešķīra «Forvardam» neparastu noslēpumainību.