Starp citu, nekas cits tā neierosina domātāja, sapņotāja vai filozofa fantāziju kā kuģis, kas gatavojas pacelt enkuru; iztēle labprāt seko jūrnieku cīņai ar okeānu un vētrām dēkainajā ceļojumā, kaut arī tas ne vienmēr laimīgi beidzas ostā, bet, ja vēl rodas neparedzēti sarežģījumi, kuģis acumirklī sāk likties fantastisks pat ļaudīm ar vājāku iztēli.
Tā tas notika arī ar «Forvardu». Ziņkārīgie skatītāji lielākoties neprata tik gudri spriest kā Kornhils, tomēr liverpūliešu valodām veselus trīs mēnešus netrūka vielas.
Briga bija būvēta Liverpūles priekšpilsētā Birkenhedā, Mērsi upes kreisajā krastā, uz kurieni, uzturēdami satiksmi ar ostas pilsētu, nemitīgi šurpu turpu braukāja tvaika kuterīši.
Brigas konstruktori — viena no Anglijas lielākajām kuģu būvētāju firmām «Skots un Ko» — saņēma no Sen- dona tāmi un sīki izstrādātu projektu ar ļoti rūpīgi aplēstu brigas tonnāžu, dimensijām, kā arī modeli. Projekts liecināja par pieredzējuša jūrnieka tālredzību. Tā kā Šendonam bija uzticēti prāvi līdzekļi, darbi nekavējoties tika uzsākti un pēc īpašnieka pieprasījuma ātri virzījās uz priekšu.
Briga rādījās neparasti izturīga: acīm redzot, tai būs lemts panest milzīgu spiedienu, jo korpuss bija darināts no Indijas ozola pasugas — tīkkoka, kurš ir ļoti ciets; piedevām korpuss tika vēl nostiprināts ar stingriem dzelzs apkalumiem.