Es vēl pa­brīnījos: kur tādi krūmi radušies krastmalā? Nu, redziet. Jahta bija stingri būvēta, velkonis spēcīgs, trose izturīga. Pēc krietnāka pavilciena pusi no krasta atrāva ar visiem krūmiem. Ziniet, tāpēc jau arī nežāvētu kokmateriālu nav ieteicams lietot kuģu būvniecībā . ., Nav ko teikt, gadī­jums bija ļoti nepatīkams, bet, par laimi, viss beidzās labi, bez upuriem.

Es, protams, nebiju paredzējis aizkavēties, taču šoreiz neko nevarēju darīt. Gadījās, tā sakot, «forsmažors» — neparedzēti apstākļi. Vajadzēja izmest enkuru un attīrīt bortus. Ziniet, nav patīkami: ja ceļā negadīsies zvejnieks, tad pat zivis ņems un izsmies. Nevar taču kuģot ar visu muižu.

Kopā ar vecāko palīgu noņēmāmies ar šo darbu visu dienu. Jāatzīstas, nomocījāmies pamatīgi, izmirkām slapji, nosalām … Un, re, nakts jau nolaidusies pār jūru, debesis pilnas zvaigžņu, uz kuģiem glases nozvanīja pus­nakts stundu. Vecākajam palīgam atļāvu iet gulēt, pats paliku sardzē. Stāvu, iegrimis pārdomās par nākamā brauciena grūtībām un burvību. Un tā, ziniet, aizsapņo- jos, nemaz nepamanīju, kā pagājusi nakts.

No rīta mani pārsteidza briesmīgs gadījums: ar to avāriju biju zaudējis ne vien laiku, kas līdzīgs diennakts braucienam, bet zaudējis arī kuģa nosaukumu.

Jūs varbūt domājat, ka tādam nosaukumam nav nekā­das nozīmes? Nav taisnība, jaunais cilvēk! Kuģa nosau­kums ir tikpat svarīgs kā cilvēka uzvārds.