Pārdzīvojuma nomocītā Magdalēna bija pavisam cita sieviete — vairs nebija tās koķetās šķelmes, kuras aizraujošie smiekli, pietvīkušie vaigi un mirdzošās acis pirms stundas bija likušas aizmirsties pat viņas skolotajiem. Gurda un nejūtīga viņa sēdēja krēslā tieši tāda pašā pozā, kādā Prinss ar Haringtonu viņu tur bija novietojuši. Meilmuts Kids savilka uzacis. Tas nu nekur nederēja. Kad pienāks brīdis tikties ar vīru, viņai vajadzēs prast, sevi neatklājot, uzņemt visu notiekošo ar augstprātīgu valdonīgumu. Bija ļoti svarīgi, lai viņa tai brīdī darītu visu tieši tā kā baltās sievietes, citādi šī uzvara vispār nebūs nekāda uzvara. Tādēļ viņš runāja ar Magdalēnu, runāja stingri un bez aplinkiem, iepazīstināja viņu ar vīriešu dzimuma vājībām, līdz viņa sāka apjaust, cik vīrieši visumā ir vientiesīgi un kāpēc sieviešu vārds viņiem ir likums.
īsi pirms Pateicības dienas Meilmuts Kids vēlreiz apciemoja misis Epingvelu. Viņa žigli pārcilāja savus sieviešu vizuļus, diezgan ilgu laiku pavadīja Klusā okeāna piekrastes sabiedrības manufaktūras noliktavā un kopā ar Meilmutu Kidu atgriezās viņa būdā, lai iepazītos ar Magdalēnu. Pēc tam sākās laiks, kādu šī būdiņa vēl nebija pieredzējusi, — tika piegriezts un pielaikots, sadiegts un šūdināts un veiktas neskaitamas citas brīnišķīgas un neizprotamas izdarības, vīriešu kārtas konspiratori pa to laiku bieži vien tika izraidīti aiz mājas robežām. Šādās reizēs «Operas nams» viņiem viesmīlīgi atvēra savas divkāršās durvis. Tik bieži viņi tur sēdēja, galvas kopā sabāzuši, un tik dedzīgi tukšoja kausus, uzsaukdami mīklainus tostus, ka apkārtējie dīkdieņi aiz tā visa samanīja līdz šim nezināmas atradnes, kas slēpj neaprēķināmas bagātības, un ir zināms, ka vairāki che-cha-quas un pat viens veterāns turējuši piekrautas ceļasomas aiz bāra letes, gatavi drāzties ceļā kuru katru mirkli.