Kura ir Freda? Ik pa brīdim likās, ka grieķu dejotāja nupat ir atklāta, bet katrs atklājums sacēla paniku derības nosiēgušo lokā, un sākās traka jaunu derībnieku pierakstīšana, ko darīja tie, kuri labāk vēlējās palikt ārpus derībām. Sīs medības iepatikās arī Meilmutam Kidam, kura ierašanos ar skaļiem rēcieniem bija apsveikuši viņam pazīstamie dzīrotāji. Kidam bija vērīga acs soļu īpatnību atšķiršanā, kā arī dzirdīga auss balss tembra sa- klausīšanā, un viņš norādīja uz kādu brīnumainu dāmu, kas vizuļot vizuļoja kā «Aurora Borealis» — Ziemeļj blāzma. Tomēr grieķu dejotājā bija pārāk izmanīga pat viņa asajam skatienam. Lielum liela tiesa zelta meklētāju šķita izraudzījušies «Krievu princesi», kas bija visgraciozākā šaja zālē, un tātad vienīgi viņa varēja būt Freda Molufa.

Kadriļas laikā zāli paršalca gandarījuma klaigas. Viņa bija atrasta. Agrākajas ballēs, izpildot kadriļas figūru «lielais loks», Freda bija demonstrējusi nepārspējamu dejas soli ar pašas izdomātām variācijām. Kad nu šoreiz nosauca šo figūru, «Krievu princese» dejodama izdarīja tieši tādas pašas ķermeņa un locekļu kustības. Bet, tikko korī kliegtie saucieni «Nu es jau teicu!» bija satricinājuši šķērssijas, tā — āre! — dzīrotāji pēkšņi ieraudzīja, ka arī «Aurora Borealis» un vēl viena maska — «Pola gars» — izpilda tos pašus soļus tikpat graciozi. Un, kad vēl abi dvīņi — «Saules zaķīši», kā arī «Sala karaliene» nekavējoties viņas atdarinaja, vīram pie svariem vajadzēja sadabūt vēl otru palīgu.

Sala mākulī tīts, Bctlzs ieradās zālē tieši no ceļa, kad satraukums bija sasniedzis augstako pakāpi. Kad viņš sāka dejot, apsarmojušās uzacis pārvērtās ūdenskritumos, bet ūsas, vēl arvien sasalušas, šķita apbārstītas briljantiem, kas gaismas staros dzirkstīja visdažādākajās krāsās, kamēr dejā lidojošās kājas slīdēja pret ledus drumslām, kas grabēdamas bira no viņa mokasīniem un pusgarajām zeķēm.