-             Tieši otrādi! Turpretim cs domāju, ka šī sieviete pašlaik Navarras karaļa rokās ir tikai rotaļlietiņa, - baronese atteica.

Viņas skarbais tonis Indriķi izbiedēja, bet tikai pirmajā brīdī. Viņas asā runa bija vienīgi maska, zem kuras viņa mēģināja slēpt savu mīlas jūsmu.

-            Jūsu pārmetumi gluži lieki, dārgā Šarlote, - viņš atbildēja. - Nudien, nesaprotu, kā jūsu maigās lūpiņas var būt tik bargas. Vai jūs domājat, ka es biju tas, kas precējās? Nepavisam ne!

-            Tad gan laikam cs? - baronese dzēlīgi noprasīja, ja vien par dzēlīgiem var saukt sievietes vārdus, ar kuriem tā pārmet neuzticību mīlā.

-            Tādā gadījumā jūsu brīnišķīgās actiņas nav bijušas visai tālredzīgas, baronese! Nē, Navarras Indriķis nav salaulājies ar Margeritu Valuā!

-     Kas tad?

-              Augstās debesis! Protestantu reliģija nodzērusi kāzas ar pāvestu! Tas ir viss!

-              Nē, nē, jūsu asprātības man ne visai patīk! Jūsu majestāte mīl karalieni Margeritu, un es jums nevaru to pārmest. Lai Dievs mani pasargā! Viņa ir tik skaista, ka pelna mīlas.

Indriķis uz brīdi nogrima domās. Labsirdīgs smaids pavizēja viņa lūpās.

-            Jūs, šķiet, gribat ar mani ķildoties, dārgā baronese, - pēc brī/a viņš sacīja, - kaut gan jums nav tiesības to darīt. Ko gan jūs esat darījusi, lai aizkavētu manas kāzas ar Margeritu? (Jlu/i neko! Tieši otrādi, jūs mani aizvien novedāt līdz izmisumam.