Brīžiem šķita, ka viņa sejai pārskrien viegla ēna. Tad viņš droši vien atcerējās, ka pagājuši tikai divi mēneši pēc viņa mātes nāves. Ka viņa ir nozāļota, par to viņš šaubījās mazāk nekā visi pārējie. Bet šī ēna atplaiksnīja viņa sejā tikai uz mirkli un tūdaļ atkal nozuda, jo visi, kas viņu ielenca, runāja ar viņu un vēlēja laimes, bija vīrišķīgās Žannas d'Albrē slepkavas!

Dažus soļus no Navarras karaļa ar Teliņi sarunājās jaunais hercogs Gīzs. Viņš izskatījās tikpat domīgs un norūpējies, cik Indriķis mēģināja būt jautrs un bezrūpīgs. Gīzs bija laimīgāks par bearnieti. Divdesmit divu gadu vecumā viņš bija tikpat slavens kā viņa tēvs, pazīstamais Fransuā Gīzs. Viņš bija prāva auguma, spēcīgs jauneklis, lepnu skatu un tik cildenu, dižu izturēšanos, ka viņam blakus visi pārējie prinči likās zemākas kārtas radījumi. Par spīti viņa jaunajiem gadiem, katoļi viņu atzina par savas partijas vadoni, tāpat kā protestanti par savu vadoni atzina jauno Navarras Indriķi.

Sākumā GIzu sauca par Žuanvilas hercogu. Pirmās kaujas kristības viņš bija izturējis Orleānas aplenkšanas laikā, sava tēva vadībā, kurš bija miris viņa rokās, paspēdams vēl norādīt uz admirāli Koliņī kā viņa slepkavu.