Hugenotus apreibināja lepnums. Tā bija viņu mūzika.
Nakts tumsā gar parīziešu acīm zibošā gaisma bija viņu naida atblāzma, kas apmirdzēja nākotni.
Bet tāpēc jau pili līksme neaprima. Tanī brīdī visu Luvru pāršalca vēl maigāku, vēl glaimīgāku balsu kņada. Jaunā sieva, nomainījusi savu viesību tērpu - manto ar garu šlepi un plīvuru - patlaban ienāca zālē savas mīļākās draudzenes, skaistās Nevērās hercogienes pavadībā. Kārlis IX veda māsu zem rokas un iepazīstināja ar viscienījamākicm viesiem.
Jaunlaulātā bija Indriķa II meita, Francijas kroņa visdārgākā pērle - Margerita Valuā - , kuru Kārlis IX nesauca citādāk kā vien "mana māsa Margo".
Jauno Navarras karalieni visi apbēra ar dievinājumiem un glaimiem, kurus viņa bija papilnam pelnījusi, lai cik arī viltus pilni tie nebūtu. Margerita tikai nesen bija svinējusi divdesmito dzimšanas dienu, bet viņu jau bija apdziedājuši visi dzejnieki, viņu salīdzinādami gan ar Auroru, gan ar Citeru. Patiesībā arī neviena galma dāma nevarēja mēroties ar viņu skaistumā, kaut gan Katrīna Mediči pieņēma sev visdaiļākās un apburošākās sievietes, kādas vien varēja sameklēt.