—  Jā, bet viņš izbrauks tūlīt pēc cietumnieku pusdienas reizes, tas ir, pulkstens divpadsmitos, to es zinu.

—   Piedošanu, monsicur, bet kopš tā laika, kad monsicur bija Bastllijā, pusdienu laiks tur ir mainīts. Bastīlijā pusdienas tagad ēd vienos.

—  Tiešām, monsicur, mums vēl ik dienas ir jāmācās. Turpiniet!

—  Dibarī kundze ieradīsies no Lisēnas, kur pliksalā noledojis ceļš ved vienmēr uz leju.

—  O, tas viņai netraucēs ierasties precīzi laikā. Tagad, kad viņa ir tikai hercoga mīļākā, viņa vienīgi pret baroniem vēl izturas kā karaliene. Bet jums, monsieur, savukārt jāsaprot sekojošais: es gribēju drīzāk sēsties pie pusdienu galda monsicur Lapcrūza dēļ, kas šovakar aizceļo un tātad negribēs aizkavēties.

—  Monsicur Laperūzs ir pie karaļa, kur tas ar Viņa Majestāti pļāpā par ģeogrāfiju un kosmogrāfiju. Karalis monsicur Laperūzu tik drīz vis neatlaidīs.

—  Tas ir iespējams…

—   Par to, monsicur, riav ne mazāko šaubu. Un tas pats būs ar monsicur Favra, kas pašreiz ir pie Provansas grāfa, kur viņi, bez šaubām, pārrunā monsieur Bomaršē lugu.

—  Figaro kāzas?

—  Jā, monsicur.

—   Vai zināt, monsicur, jūs jau esat liels grāmatnieks.

—  Jā, monsicur, vaļas brīžos es lasu.

—  Nu, mums vēl atliek monsieur Kondorsē, kurš kā ģeometrs varētu izrādīties precīzāks.