—           Tas nozīmē, — piebilda Hāgas grāfs, — ka lai atgūtu jaunību uz desmit gadiem, vajadzētu izdzert veselu upi.

Visi iesmējās.

—           Nē, — teica Kondorsē, — aprēķins ir pavisam vienkāršs: trīsdesmit pieci pilieni — trīsdesmit piecām minūtēm ir tīrais nieks — trīs miljoni viens simts piecdesmit trīs tūkstoši un pieci pilieni — ar to pietiek, lai saglābātu jaunību uz veselu gadu.

—   īsti plūdi, — noteica Laperūzs.

—  Tomēr mana pieredze liecina pavisam ko citu, jo no tās mazās pudelītes, kuru man iedeva jūsu draugs Žozcfs Balzāmo un kura bija tikai četras reizes lielāka par jūsu flakonu, man pietika, lai uz desmit gadiem es apturētu laika skrējienu.

—   Pilnīgi pareizi, kundze, un vienīgi jūs esat pieskārusies šis mistikas būtībai. Cilvēkam, kas ir novecojis un pat pārāk novecojis, ir nepieciešams šāds kvantums, lai tūdaļ panāktu spēcīgu iespaidu. Turpretī trīsdesmit gadu vecai sievietei, kāda esat jūs, vai četrdesmit gadu vecam vīrietim, kāds biju es, kad mēs sākām lietot dzīvības eleksīru, vajag ieņemt tikai desmit pilienus paguruma periodos, un ar šo desmit pilienu palīdzību tas vai tā, kas viņus dzers, būs mūžīgi jauns un saglabās arī šiem gadiem atbilstošo skaistumu un enerģiju.

—   Bet ko jūs saucat par paguruma periodiem? — jautāja Hāgas grāfs.

—  Zināmus laika sprīžus, monsicur grāf. Dabīgos apstākļos cilvēka spēki pieaug līdz trīsdesmit piektajam mūža gadam.. Tad līdz četrdesmit gadiem tie stāv uz vietas. Sākot ar četrdesmit viņi sāk nemanāmi slīdēt uz leju, tā tas iet līdz piecdesmitajam; tad iestājas pagurums, kas top arvien straujāks, līdz beidzot iestājas nāve. Kultūras dzīves apstākļos, kad rūpes, dažādas kaislības un slimības novājina ķermeni, spēku pieaugums apstājas jau ap trīsdesmito gadu un ar trīsdesmit piekto jau sākas pagurums. Un, lūk, tad, vai tas būtu laucinieks vai pilsētas iedzīvotājs, ikvienam ir jāizmanto tas laiks, kad daba stāv uz vietas, lai uzsāktu cīņu ar spēku pagrimšanu. Tas, kurš zina šā eleksīra noslēpumu, kā to zinu es, pratīs apstādināt dabas parādību kauzālo norisi un aizkavēt to atkārtojošos secību. Tāds tad dzīvos tāpat, kā dzīvoju cs, mūžīgi jauns, vai vismaz pietiekami jauns, lai tam šinī pasaulē vēl kas būtu darāms.