Otrā diena turki tomēr uzbruka eteristiem. Neuzdrošinādamies lietot ne kartečas, ne lielgaballodes, viņi pretēji savam paradumam izlēma cīnīties ar aukstiem ieročiem. Kauja bija neželīga. Kāvās ar jataga- niem. Turku pusē bija redzami šķēpi, ko viņi līdz šim nebija lietojuši; tie bija krievu šķēpi, viņu rindās cīnījās ņekrasovieši. Eteristi ar mūsu valdnieka atļauju drīkstēja pariet Prutu un paglābties musu karantēnā. Viņi saka celties pāri upei. Paši pēdējie turku krasta palika Kantagoni un Safjanoss. Kird/ali, kas iepriekšējā dienā bija ievainots, jau gulēja ka- rantēna. Safjanosu nogalināja. Kantagoni, kurš bija ļoti resns, tika ievainots ar šķēpu vēderā. Viņš ar vienu roku pacēla zobenu, ar otru satvēra ienaidnieka šķēpu un iedūra to sevī dziļāk, tā viņš ar zobenu varēja aizsniegt savu slepkavu un kopa ar to nogāzās zemē.
Eteristi bija sakauti. Uzvarēja turki. Moldāvija tika iztīrīta. Apmēram seši simti amautu izklīda pa Bes- cirābiju: nezinādami, ka sevi uzturēt, viņi tomēr bija pateicīgi Krievijai pār patvērumu. Viņi neko nestrādāja, bet dzīvoja godīgi.