— Nāciet palīgā, mister Iks, — Erijs sacīja, kad kafija bija padzerta, — mums jāsagatavojas viesu uzņemšanai.

Laimīgais nopurpināja saimniekam savu vārdu un lietpratīgi ķērās pie darba. Guļamā lāva bija ierīkota pie sienas būdas galā. Tā bija visai primitīva — gultas pamatnei izmantoti baļķi, kas pārklāti ar sūnām. Kājgalī baļķu gali bija nevienāda garuma. Erijs atrausa no slenmaļa sūnas un izvilka trīs baļķus. Tiem viņš nozāģēja galus, kurus atlika atpakaļ vietā, tā ka kājgalī rinda palika robaina, kā bijusi.

Laimīgais atstiepa no pieliekamā vairākus maisus miltu un sakrāva izbrīvētajā vietā zem lāvas. Uz tiem Erijs uzsedza divus garus jūrnieku maisus, pārklājā tos ar sūnu kārtu un segām. Tur nu Laimīgais varēja gulēt zem zvērādām, kas bija pārsegtas pār visu lāvu, un nevienam pat prātā neienāktu, ka tur kāds slēpjas.

Turpmākajās nedējās tika izdarītas vairākkārtējas pārbaudes, nepārmeklēta Nomā nepalika neviena būda, neviena telts, bet Laimīgais droši gulēja savā slēptuvē. Jāteic, ka Erija Brerna būdai neviens sevišķu uzmanību nepievērsa, jo tā bija pēdējā vieta pasaulē, kur domāja slēpjamies Džona Rendolfa slepkavu. Kad šādi iebrukumi vairs nedraudēja, Laimīgais slaistījās pa būdu, lika pasjansu, izsmēķēja neskaitāmas cigaretes. Kaut arī viņa gaisīgajai dabai tīkama bija jautrība, tērgāšana un smiekli, viņš tomēr drīz vien pieskaņojās Erija mazrunī- bai. Viņu vienīgās sarunas risinājās par vajātāju darbību un plāniem, ceļu stāvokli un suņu cenām; arī šie jautājumi tika pārrunāti reti un īsos vārdos.

Tad Laimīgais sāka izstrādāt sistēmu laimēšanai kāršu spēlē — diendienā stundām ilgi viņš jauca un dalīja kārtis, jauca un dalīja, garās kolonnās pierakstīja kāršu kombinācijas un atkal jauca un dalīja. Beigu beigās viņam apnika arī šī izklaide, un tad, galvu pret galdu atbalstījis, viņš nodevās nomoda sapņiem par Nomas spēju namiem, kur krupjē un uzraugi strādāja maiņās augu diennakti un ruletes bumbiņa ripoja bez mitas. Tādos brīžos viņš tik sāpīgi izjuta savu vientulību un sakāvi, ka stundām nosēdēja, no vietas neizkustēdamies, blenzdams vienā punktā. Citās reizēs ilgi krātais rūgtums izlauzās kaislas dusmu lēkmēs; dzīve viņu nebija glaudījusi pa spalvai, un viņam tās pieskārieni prieku nedarīja.