Es tūdaļ sapratu, ka šī ir aizbraukušā dēla istaba un ka man to ir ierādījuši kā ērtāko istabu visā mājā.
Kamēr Marija iekurināja uguni un uzsildīja ūdeni, man uznāca vēlēšanās tuvāk izpētīt istabas inventāru, lai pēc visas iekārtas varētu noteikt šās telpas iemītnieka raksturu.
Es tūdaļ stājos pie šā nodoma īstenošanas un, griezdamies uz papēža, piedevu visam savam ķermenim rotējošu kustību, kas man ļāva apskatīt citu pēc cita visus priekšmetus, kas atradās istabā.
Dzīvokļa iekārta bija pilnīgi moderna, kas šinī salas daļā, kur civilizācija vēl nav iespiedusies, bija uzskatāms par reti sastopamu luksusu.
Tā sastāvēja no dzelzs gultas ar trim madračiem un spilvenu, dīvāna, sešiem krēsliem, četriem mīkstiem atzveltnes krēsliem, divdurvju grāmatskapja un rakstāmgalda. Tas viss bija pagatavots no magoņkoka un acīmredzot bija labākā Ajačo galdnieka darbs.
Dīvāns krēsli un atzveltnes krēsli bija pārvilkti ar puķotu kolenkoru un šis pats audums bija lietots ari abu logu un gultas aizkariem.
Nebiju vēl beidzis šo apskati, kad Marija izgāja ārā, un es vēl vairāk varēju iedziļināties šis apkārtnes pētīšanā.