—   Nē, bet pirms viņa dzimšanas tā bija visu mūsu ciltsmātes, slavenās Lisjēna Defranšī atraitnes Savilijas dzīvesvieta.

—   Vai Filipīnī rakstos nav par šo sievieti kāds briesmīgs nostāsts?

—   Jā… Ja austu rīts, jūs no šejienes pat varētu saskatīt Devalla pils drupas; tās pils, kur mita sinjors Džudis, — tikpat ienīsts, cik viņa bija visu mīlēta; tikpat neglīts, cik viņa bija skaista. Viņš viņā iemīlējās un tā kā viņa nesteidzās atbildēt tam ar pretmīlu pēc viņa iegribas, viņš brīdināja to, ka ja līdz zināmam laikam tā nebūs izšķīrusies kļūt par viņa sievu, viņš to aizvedīs ar varu. Savilija izlikās, ka piekristu tam un ielūdza viņu pusdienās. Džudis savā laimes reibumā pavisam aizmirsdams, ka šo glaimojošo ielūgumu viņš bija panācis tikai ar draudiem, paklausīja uzaicinājumam un ieradās tikai dažu kalpotāju pavadīts. Vārti aiz viņiem tūdaļ tika noslēgti un pēc piecām minūtēm Džudis kā cietumnieks bija ieslodzīts pazemē.

Es pagāju dažus soļus norādītajā virzienā un atrados pagalmam līdzīgā četrstūrī.

Pa plaisām, ko mūros bija izgrauzis laika zobs, mēnesnīca meta uz drupām piekaisīto klonu lielus, gaišus plankumus. Viss pārējais pagalms slēpās augsto mūru biezajā ēnā.