kā šīs grāmatas uzdevums ir aplūkot eshatoloģiju, kāda tā sastopama dažādās kristīgajās konfesijās, tad vispirms nepie­ciešams aplūkot jūdu reliģijas eshatolo­ģiju, kāda tā redzama Vecās derības rakstos.

Kristīgās reliģijas šūpulis ir Vidusjūras zemju aus­trumu daļa. Kristietība izcēlās no jūdu reliģijas pes­tītāja — mesijas gaidītāju veidotajiem uzskatiem laikā, kad minētās zemes pārvaldīja Romas vergturu impērija. No gaidītā jūdu pestītāja —- karavadoņa pakāpeniski izveidojās stāstījumi par Jēzu Kristu — pestītāju. Kris­tiešu mācība par Kristus drīzu atnākšanu atsvabināt ticīgos un uzcelt tiem dieva valstību bija gaidītā prieka vēsts Romas valsts apspiesto ļaužu šķirām, un tāpēc kris­tīgā ticība ātri izplatījās. Reizē ar jūdu pestītāju kris­tieši pārņēma no tiem arī viņu dievu Jahvi (Jehovu) un jūdu svētos rakstus — Veco derību.

Ievērojot teikto, jāsecina, ka kristieši pieņēma arī Vecās derības eshatoloģiskos ticējumus. Cik lielā mērā tas noticis, redzam no sekojošā Vecās derības eshatolo- ģijas izklāsta.

Izsekojot Vecās derības rakstus, redzams, ka tajos nesastopam dveseles nemirstības mācību, kura ir citām senatnes tautam Vidusjūras zemēs.