Tur nebūs vairs bērniņi, kas ilgi nedzīvos, nedz veci, kas savas dienas nepiepilda; bet jauneklis mirs, simts gadus vecs būdams, un bezdievīgais taps nolādēts, simts gadus vecs būdams. Un tie uztaisīs namus un dzīvos iekš tiem, tie dēstīs vīna dārzus un ēdīs viņu augļus. Tie neuztaisīs, lai cits tur dzīvo, un nedēstīs, lai cits to ēd; jo manu ļaužu mūžs būs kā koku mūžs un mani izredzētie baudīs savu roku darbu. Tie nestrādās

1   Daniēla gr., 7. nod., 9.—14. un 27. p.

2   Turpat, 12. nod., 2 p.

velti, nedz dzemdēs bērnus briesmīgam galam . . . Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, un pīšļi būs čūskas barība; tie nedarīs ļauna un nedarīs posta visā manā svētā kalnā, saka tas Kungs.»[12]

Ņemot vērā kristiešu mācību, vajadzētu secināt, ka, atzistot Veco derību par dieva iedvestu patiesību un pievienojot to Jaunajai derībai, kristieši pieņems arī Vecās derības eshatoloģiju. Tomēr kristieši ir tālu aiz­gājuši no Vecās derības eshatoloģijas un papildinājuši savus uzskatus saskaņā ar sava laika vajadzībām un apkārtējo tautu eshatoloģiskajiem ticējumiem.