Jo grūtāka dzīve, jo intensīvāk veidojas eshatolo- ģiskie ticējumi. Cietēji cenšas panākt savu apstākļu uzlabošanu, un, ja tas neizdodas, tie viegli ieslīd mis­tikā. Viņu domas pievēršas pārdabiskiem, neesošiem spēkiem, no kuriem tie sagaida palīdzību.

Kristietības kuplā eshatoloģija izveidojās apstākļos, kad lieli ļaužu pulki bija iekalti vergu ķēdēs, kad tau­tām uzkrautās nodokļu nastas bija. pieaugušas līdz vis­lielākajai iespējai. Nodokļu spiesti, zemkopji atstāja savas mājas un zemi. Viņi kļuva par skrandu proletā­riešiem vai laupītājiem. Veseli novadi palika bez iedzī­votājiem.

Apspiestie meklēja palīdzību pie iedomātiem dieviem, un Romas valstī izplatījās dažādi austrumu dievu — pestītāju kulti. Starp šiem kultiem vispievilcīgākais un apstākļiem piemērotākais bija Kristus kults. Kristieši sludināja, ka visā drīzumā atnāks Kristus, verdzības važas tiks sarautas un nodibināta dieva valstība. Šī ap­spiestajām tautas masām tik pievilcīgā eshatoloģija plaši atspoguļota Jaunās derības rakstos.