— Par to spēli es lasīju, — Sazerlends sacīja sasveicinādamies. — Atceros, kā bija aprakstīts jūsu varenais skrējiens un iedrāšanās pretinieka vārtos.
Grīnviča iedegusi seja tumši pietvīka, un viņš mulsi atkāpās, lai padotu vietu nākamajam.
— Un tas ir Metjūzs, beidzis Berkleju. Mums te ir ari daži brāļi no austrumu štatiem. Ei, prinstonieši, nāciet šurp! Nāciet šurp! Šis ir Sazerlends, Džeks Sazerlends!
Sazerlendu ielenca no visām pusēm, aizveda uz nometni, iedeva viņam sausas drēbes un krietni sadzerties stipru, karstu tēju.
Donalds un Deivijs, gar kuriem neviens nelikās ne zinis, bija aizgājuši uz būdu saspēlēt ikvakara kribidža partiju. Zibeņzellis ar policistu arī devās turp.
— Uzvelciet kādu sausāku apģērba gabalu, — Zibeņzellis piedāvāja. — Domāju arī, ka jums nekas cits neatliks kā pārgulēt kopā ar mani.
— Paskat vien, tu taču esi lāga puika, — policists noteica, audams kājā piedāvātās zeķes. — Zēl gan, ka man jāved tevi atpakaļ uz Dausonu. Jācer, ka pārāk bargi tevi tur netiesās.
— Tas nebūs tik drīz, — Zibeņzellis mīklaini pasmīnēja. — Vēl jau neesam nekur aizbraukuši. Ja es kaut kur braukšu, tad tikai pa straumi uz leju, un jūs, šķiet, — pa to pašu ceļu.
— Ne prātā nenāk …
— Iziesim ārā, es jums kaut ko parādīšu. Sitie sasodītie stulbeņi, — viņš ar īkšķi norādīja pār plecu uz abiem skotiem, — taču bijuši galīgi ķerti, apmezdamies šeit. Vispirms piebāziet pīpi — tabaciņa nav slikta — un baudiet dzīvi, kamēr vēl varat. Daudz laika pīpēšanai vairs nav atlicis.
Policists neizpratnē gāja viņam līdzi, arī Donalds un Deivijs nolika kārtis un izgāja ārā. Minukas puiši ievēroja, kā Zibeņzellis rāda ar roku te uz upes augšgalu, te uz lejteci, un piebiedrojās viņiem.
— Kas noticis? — apvaicājās Sazerlends.
— Nekas sevišķs, — Zibeņzellis nevērīgi atteica, — tikai te drīz sāksies tāda ellīte, ka turies. Vai jūs redzat tur to līkumu lejāk? Tur sastrēgs miljoniem tonnu ledus. Un augšteces līkumos arī sablīvēsies miljoniem tonnu. Augšteces ledus sāks iet pirmais, lejas sastrēgumi noturēsies ilgāk, un tad — paf! — Viņš dramatiski pavēzēja ar roku, it kā noslaucīdams salu, un domīgi piebilda: