Manuprāt, toreiz mēs neviens īsti neticējām laika mašīnai. Patiesības labad jāteic, ka Laika ceļotājs bija viens no tiem cilvēkiem, kas pārāk gudri, lai citi viņiem ticētu. Likās, nekad nevarēja viņu izprast pilnīgi; vien­mēr bija jādomā, ka viņa gaišā vēlība slēpj kādu vil­tīgu nolūku, kādu smalku nedarbu. Ja šo pašu modeli būtu mums demonstrējis Filbijs un visu paskaidrojis ar Laika ceļotāja vārdiem, mēs izrādītu daudz mazāku skepticismu. Mēs noskārstu Filbija nolūkus: viņu va­rēja saprast pat gaļas tirgotājs. Bet Laika ceļotājs bija liels savdabis, un mēs neuzticējāmies viņam. Kas būtu sagādājis slavu mazāk apdāvinātiem cilvēkiem, tas likās triks viņa rokās. Pārāk viegli panākumi rada aizdomas. Nopietni ļaudis, kuriem viņš iedvesa cieņu, nekad nejutās īsti droši no viņa: tie, kā saka, apzinājās, ka paļaut savu reputāciju viņa spriedumam ir tikpat kā atstāt bērnistabā smalka porcelāna traukus. Tamdēļ es domāju, ka līdz nākamajai ceturtdienai neviens no mums daudz nerunāja par ceļojumiem pa laiku, kaut arī to dīvainās iespējamības neapšaubāmi nodarbināja mūsu prātus — šādi lidojumi taču likās neticami, tie

radītu kuriozus anahronismus un vislielāko jucekli. Mani pašu sevišķi ieinteresēja triks ar modeli.