—        Sasodītais elektriskais apsildītājs ne­darbojas, — viņš paskaidroja, pamezdams ar galvu uz kaktā gulošā kombinezona pusi.

—  Lai Henrihs pārbauda kontaktus.

—       Tu taču zini, ka Henrihs palika Ledus alā, — sacīja Stonors. — Viņi ar Toivo gri­bēja šodien izcirst eju uz apakšējo dzīslu.

—   Muļķīgi, — atteica Loks saviebdamies.

—   Sēdēs tur tik ilgi, kamēr nebūs rimusies sniega vētra.

—       Viņiem ir guļammaisi un prīmuss. Var sēdēt kaut nedēļu.

«Tevi derētu uz nedēļu ietupināt Ledus alā,» domāja Loks, raudzīdamies uz Stonora sārto galvvidu. «Šodien, kā radās, pat de­gunu nav izbāzis laukā …»

—       Oho, — teica Stonors, vērodams aparāta bultiņu.

—       Kaut kas jauns? — apvaicājās Loks, kūpinādams pīpi.

—       Nekā sevišķa. Atkal augsts urāna sa­turs.

—       Tātad tomēr vērtīga atradne, — nobu- bināja Loks.

—   Un kā vēl, — atsaucās Stonors. — Bez tam tas ir pirmais urāna atradums Antark- tīdā … Ja saturs ir tik augsts, par manu at­radni uzzinās visa pasaule.

—   Kāpēc tad mēs nesteidzam pavēstīt pa­saulei par tavu atklājumu?

—   Pagaidām nedrīkst Šefi negrib, ka krievi nopietni nodarbotos ar urāna meklē­jumiem Antarktīdā.

—   Jūs domājat, ka krievi ir dumjāki par mums, — pavīpsnājis teica Loks. — Varat nešaubīties, Stonor, viņi te ir paveikuši vai­rāk par mums.

—   Urānu viņi vēl nav atraduši. Esmu pār­liecināts par to. Viņi regulāri ziņo par sa­viem atklājumiem … Bez tam lielākā daļa pētnieku ir pārliecināti, ka urāna Antarktīdā vispār nav.