— Ar putna mēli runā patiesība, — Deilijs pašūpoja galvu. — Iespējams, man vēl izdosies nopelnīt uz jūsu rēķina. Rādīšu par naudu publikai. «Nacionāls brīnums! Godīgs cilvēks! Ieeja 50 centi!»
— Esmu joprojām pārliecināts, ka godīgums ir visizdevīgākais kapitāls …
— … teica misters Mūns, pasludinādams sevi par bankrotējušu! — ironiski nobeidza Deilijs.
— Labāk finansiāls nekā morāls bankrots. Es jūs brīdinu — ja Minerva vēlreiz lūkos izmantot viņpasaules spēkus mūsu aģentūras reklamēšanai…
— Sievas pienākums atbalstīt vīra firmu!
Strīdu pārtrauca telefona zvans.
— Kas zvana? — Deilijs čukstus vaicāja.
— Izsauc Sanarisko! .. .
Deilijs nenovērsa skatienu no tālruņa. Viņš izskatījās kā ticīgais, kurš lūdz dievu dāvināt brīnumu. No klausules atskanēja bezkaislīga balss:
— Runā Bredoks. «Aviobredoks.» Lūdzu noskaidrot «Zelta bultas» bojā ejas cēloņus. Honorārs — desmit tūkstoši. Izsūtīju speciālu lidmašīnu. Sīkumus paziņos mana sekretāre. Nododu viņai klausuli. Uz redzēšanos, mister Mūn!
2
Sanarisko sagaidīja ar vieglu miglu. Pāri skrejceļam virmoja milzu burti «Aviobredoks». Bredoks bija atsūtījis uz lidostu greznu automašīnu, kuras melno karosē- riju rotāja liela zelta bulta. Tāda pati bulta bija redzama uz šofera cepures un uz Bredoka sekretāres blūzītes.