— Tā ir tiesa? — izbrīnījies vaicāja Mūns.
— Jūs taču pazīstat manu devīzi «Godīgums pāri visam»? — Felano pasmaidīja.
— Ļoti izdevīgs vēlēšanu lozungs, — savukārt pasmīnēja Mūns.
— Cenšos turēties pie tā arī vēlēšanu starplaikā.
— Un jums tas izdodas?
— Godīgi sakot, ne tik bieži, kā man gribētos. Politika līdzinās pokeram. Vinnē tas, kurš prot apmānīt pretinieku.
— Un pie viena — vēlētāju! — papildināja Mūns.
— Uz ko tas attiecas?
— Uz mani. Jūs taču teicāt, ka atrodamies vēlēšanu sanāksmē.
Felano iesmējās.
— Neskatoties uz to, pateicu jums tīru patiesību.
— Tādā gadījumā lāgā nesaprotu, kāpēc jūs griežaties pie manis. Lai jūsu cilvēks sniedz attiecīgu liecību tiesā!
— Nav iespējams, mister Mūn. Tā būtu visrupjākā stratēģiskā kļūda! Vai tad var atmaskot aģentu, kuram izdevies ielavīties pretinieka galvenajā štābā? Neviena uzvara nav tā vērta, lai upurētu tik lielisku informācijas avotu.
— Tad uzdodiet šo lietu policijai. Man teica, ka tā sadarbojas ar jums.
— Sadarbojas? Neesmu diplomāts. Teikšu atklāti, ka policijas priekšnieks ar prieku izpildīs jebkuru manu vēlēšanos. Diemžēl tas ir zināms /visiem. Tieši tādēļ esam spiesti griezties pie jums. Jūsu godīgums un neuz- pērkamība kļuvusi par leģendu. Man ir privāta informācija par savā laikā tālu izskanējušo Spituela slepkavību, kad jūs, iedami pretī sabiedriskajai domai, pūlējāties pierādīt, ka viņu nav nogalinājuši padomju aģenti.