— Pēc tam mani atlaida no darba un sāka uzskatīt par savādnieku, — Mūns piemetināja.
— Nav ļaunuma bez labuma. Toties jūs tagad apņem tāds mirdzums, ka varat iztikt bez skanīgām devīzēm. Es jūs apskaužu. — Felano nopūtās. — Cik cilvēku divdesmit tūkstošu dolāru dēļ būtu gatavi pastrādāt jebkuru noziegumu, bet jūs nopelnīsiet tos ar godīgumu.
— Vēl neesmu nopelnījis, mister Felano.
— Sauciet mani par Džeku. Mēs taču tagad esam vienas komandas spēlētāji. Varat uzskatīt, ka nauda jums jau rokā. Tīrs darbs. Nekādu kratīšanu, vajāšanu, apšaudīšanu. Piespiediet Bredoka konstruktorus runāt. Jums ir trumpis — vibrācija. Agrāk vai vēlāk kāds no viņiem neizturēs. Ja būs vajadzīga nauda, lai atraisītu viņiem mēles, — lūdzami. Bankā jums būs atklāts rēķins. Ņemiet jebkuru summu, mēs jums pilnīgi uzticamies. Bredoks, tiesa, saviem speciālistiem maksā pieklājīgi, bet ne tik daudz, lai viņi pārstātu būt cilvēki. Cilvēks, par laimi, nav suns, viņš ir prātīgs dzīvnieks, saprot, ka paša intereses ne vienmēr sakrīt ar saimnieka interesēm.
— Neesmu politiķis, — Mūns atcirta. — Baidos, ka jūsu ierosinātā darba metode man nebūs pa prātam.