—    Mūsu laikā cilvēks nedrīkst būt tik sīkumains. Tas jau vairs nav godīgums, tas vienkārši ir vecmodīgums. Un vispār strīds par taktiskiem paņēmieniem nemaz ne­iederas lietišķā sarunā. Mēs dodam jums divdesmit tūk­stošus dolāru, jūs dodat mums attiecīgo preci. Vēlams saņemt to mēneša laikā.

—    Bet ja preces tai laikā vēl nebūs?

—    Klausieties uzmanīgi. Universālā apdrošināšanas sabiedrība — starp citu, es esmu tās padomnieks — at­teicās izmaksāt apdrošinājumu par «Zelta bultu». Bre­doks iesniedza prasību. Tiesa būs pēc mēneša. Jūs iero- dieties tiesā ar pierādījumiem, ka katastrofā vainīgi Bredoka konstruktori. Ja nepagūsiet savākt tos, pats par sevi saprotams, papūlēšos, lai tiesu atliktu. Bet mūsu interesēs dot Bredokam nāvējošo triecienu pēc iespējas ātrāk, kamēr publika nav vēl aizmirsusi gaisa katastro­fas upurus. Ezra! — Pie stūres sēdošais cilvēks pelēkajā platmalē pamāja Mūnam. — Tas ir mans reklāmas šefs. Ar viņa starpniecību uzturēsiet sakarus …

Mūns paraudzījās pulkstenī.

—   Misteram Bredokam apsolījos dot atbildi pēc čet­rām stundām. Ja neiebilstat, izlemšu līdz tam pašam lai­kam …

4

Kad Mūns atgriezās viesnīcā, Deilijs gulēja.

Mūna stāsts lika viņam vispirms apsēsties, pēc tam piecelties.