Lai nokļūtu restorānā, vajadzēja iziet cauri holam.
Gandrīz visi krēsli te bija aizņemti. Publika bija visai raiba. Lielākoties viesnīcas iemītnieki, kas bija nokāpuši lejā pašķirstīt pēdējo avīzes numuru vai izdzert pie letes glāzīti. Taču varēja redzēt arī bezpajumtniekus, kuriem vēl puslīdz pieklājīgs apģērbs deva iespēju pasnaust pāris stundas nevis uz parka sola, bet mīkstā krēslā. Pie ieejas daži pusaudži atklāti izdalīja naktsklubu reklāmas brošūras ar striptīza dejotāju attēliem un slepus — opija smēķētavu adreses. Holā ar vienaldzīgu sejas izteiksmi pastaigājās sirms, eleganti ģērbies džentlmenis — viesnīcas detektīvs, kura pienākums bija sekot, lai nekas netraucētu ārējās pieklājības atmosfēru.
Deilija profesionālais skatiens tūdaļ pamanīja pusmūža vīrieti, kas šķirstīja avīzi, un jaunu, diezgan glītu meiteni, kura likās pilnīgi aizņemta ar nagu izdaiļošanu. Kad Deilijs ar Mūnu pagāja garām, avīze tik tikko nodrebēja vīrieša rokā, bet nagu vīlīte īsu mirkli pārtrauca savu kustību. Tādēļ Deilijs nemaz nebrīnījās, ieraudzījis meiteni pēc dažām minūtēm pie blakus galdiņa. Pusmūža vīrietis bija nokavējies — Mūna un Deilija tuvumā vairs nebija brīvu vietu. Deilijs ar smīnu novēroja, ka vīrietis devās pie meitenes galdiņa un, tēlodams donžuānu, palūdza atļauju pakavēties viņas burvīgajā sabiedrībā.