— Muļķības! — atgaiņājās Mūns. — Redzams, jūs pārāk daudz laika pavadāt pie televizora. Labam izmeklētājam kaitīgi skatīties gangsteru grāvējus. Jūs esat fantazētājs, Deilij!
— Bet jūs — ideālists. Neaizmirstiet, ka runa ir par miljoniem.
— Tieši tādēļ neviena firma neriskēs aptraipīt rokas ar tīšu noziegumu. Kas attiecas uz jūsu domām par vēstuli . .. Felano, lai aizmēztu pēdas, izgudro Kaut kādu Zaļo pūķi?! Smieklīgi! Starp citu, ziņkārības dēļ esmu gatavs apskatīt šo vēstuli.
— Mērija tai nav piešķīrusi nozīmi un aizmetuši prom. Nu un vēlāk, kad notikusi katastrofa, viņa baidījusies pateikt Bredokam.
— Varbūt viņa šo vēstuli vispār izdomājusi? Sajutusi jūsu fantazētāja dabu un nolēmusi jums izdabāt? Daudzām sievietēm piemīt šāda instinktīva tieksme.
— Vēstule ir tikpat reāla, cik tas. ka mums tūdaļ nāksies maksāt. Oficiant!
Oficiants parādījās acumirklī. Viņš stāvēja aiz palmas, divus soļus no viņu galdiņa.
— Ko pavēlēsiet?
— Rēķinu! — Mūns pieprasīja.
— Atvainojiet, mister Mūn, bet jūs ne centa neesat parādā. Mistera Bredoka sekretāre mūs brīdināja, ka jūs abi esat viņa viesi. Varat pasūtīt par jebkuru summu, viss tiks apmaksāts.
— Tas nu gan! — Deilijs nopriecājās. — Kā pasakā! Bet mēs, muļķīši, upurējam sevi cīsiņiem.