Mūns nopriecājās par savu tālredzību. Pašlaik starp viņu un noklausīšanās ierīci atrodas Deilijs ar savu tranzistora uztvērēju. Taču šī piesardzība dos labumu tikai tai gadījumā, ja izdosies noskaņot Stīvensonu uz atklatu sarunu.

It kā uzminējis Mūna domas, Stīvensons pasmaidīja:

—    Viņi velti pūlas. Visu, ko saku, var dzirdēt jeb­

kurš. Mani noslēpumi ir tīri tehniskas dabas, un tos mēdzu izteikt formulās un zīmējumos.

—    Un vibrācijas līmenis? — Mūns izšķīrās par pēk­šņu uzbrukumu.

Stīvensonu tas neietekmēja:

—    Es neprotu risināt mīklas. Kas jums padomā?

—    Vai uzskatāt sevi par godīgu cilvēku, mister Stī- venson?

—    Katrā ziņā.

—    Kā tādā gadījumā jūs saskaņojat ar savu sirdsap­ziņu to, ka jūsu vainas dēļ gājuši bojā piecdesmit pieci cilvēki, to, ka tāds pats liktenis var piemeklēt jebkuru «Bultu» pasažieri?! Jūs taču ļoti labi zināt, kas ir gaisa katastrofas cēlonis.

—    Pēc tādiem vārdiem man ir pilnīgas tiesības parā­dīt jums durvis. Bet, tā kā misters Bredoks izvēlējies tieši jūs patiesības izdibināšanai, es neapvainojos. La­bāk lūkošu jums palīdzēt. Tātad — kas pēc jūsu do­mām vainojams avārijā?

—    Vibrācija un nepietiekama izturība.