«Maz ticams, ka no pasažieriem vai komandas locekļiem kādam izdevies palikt dzīvam,» monotonā balsī turpināja telediktors. Un tūdaļ, it kā pārvērties par citu cilvēku, patētiski pasludināja: «Domājiet par saviem tuviniekiem! Neesiet egoisti! Pirms dodaties gaisa ceļojumā, apdrošiniet savu dzīvību! Universālās apdrošināšanas sabiedrības polise atbrīvos jūs pašus no pirmsnāves sirdsapziņas pārmetumiem, bet jūsu radiniekus no liekām bēdām! …»
Sadzirdējis zvanām, Mūns izslēdza televizoru. Uzvilcis svārkus un sasējis kaklasaiti, lai cienīgi sagaidītu klientu, viņš devās uz durvīm. Mūns ļoti cerēja, ka tas būs tiešām klients, nevis Deilijs vai kāds paziņa, kuru interesē Mūna viedoklis par aviācijas katastrofu. Klients bija ārkārtīgi nepieciešams. Mūns principiāli atteicās "no dažiem sīkiem un divdomīgiem uzdevumiem, kā, piemēram, kompromitējoša materiāla vākšana šķiršanās prāvām vai kādas šaubīgas tirdzniecības firmas finansiālā stāvokļa noskaidrošana. Bet īsti interesanti gadījumi, tādi kā pašu īpašnieku inscenētā bankas «Džek- sons un Ko» aplaupīšana, gadījās visai reti. Ja kādam ienāktu prātā pieprasīt izziņu par firmas «Mūns un Deilijs» patieso stāvokli, iznākums būtu visai bēdīgs.