Pabeidzis sarunas, Forests izkāpa pidžamā no gultas, uzvilka kailās kājās ritakurpes un lieliem ašiem soļiem iegāja vannas istabā, kur O-Mais jau bija visu sagatavojis. Pēc desmit minūtēm viņš nomazgājies likās gultā, bet O-Mais masēja viņa kājas.
Tās bija labi noaugušas, piecu pēdu un desmit collu gara un divi simti astoņdesmit mārciņu smaga vīrieša skaistas un spēcīgas kājas. No šīm kājām diezgan labi varēja redzēt, kāda bijusi un ir šī cilvēka dzīve. Kreisajā gurnā bija collu desmit gara rēta. Šķērsām pāri potītei, no kājas izliekuma līdz pēdai, kāds pusducis rētu sudraba pusdolāra lielumā. Kad O-Mais sāka mazliet stiprāk berzt un izstiepa kreiso celi, Forests nemanot drusciņ nodrebēja. Uz labā liela bija vairākas tumšas rētas un pie paša ceļgala stipri liela rēta, kas spiedās iekšā kaulā. Starp ceļgalu un paslēpeni bija collas tris gara, jau labi sadzijusi brūce, it kā šikām punktiņām nosēta, jo ievainojums reiz bija sašūts.
Ārā, sētā Forests izdzirda jautrus zviedzienus un atkal steigšus ielika sērkociņu grāmatā.