Bet 1927. gada rudenī izdeva kapitāldarbu 350 lappušu apjomā, kas tika tulkots sešās valodās, ieskaitot japaņu, un tā nosaukums bija:
"Pipu**, varžkrupju un varžu embrioloģija. Cena 3 rubļi. Gosizdat."
Bet 1928. gada vasarā notika tas neticamais un šausmīgais…
II nodala
KRĀSAINĀ SPIRĀLE
Un ta profesors iededza apaļo griestu spuldzi un palūkojās apkārt. Ieslēdza reflektoru virs garā eksperimentu galda, uzvilka baltu virssvārci, pašķindināja uz galda novietotos instrumentus…
Daudzas no tām trīsdesmittūkstoš mehāniskajām ekipāžām, kas 1928. gadā šaudījās pa Maskavu, švīkstinādamas riepas pa gludo bruģi, joņoja pa Hercena ielu, bet ik pēc minūtes rībēdami un dārdēdami no Hercena ielas Mohovojā iegriezās 16., 22., 48. vai 53. maršruta tramvaji. Daudzkrāsaino uguņu atspulgi zibinājās kabineta spoguļstiklos, bet tālu un augstu debesis līdzās tumšajam un masivajam Kristus katedrāles jumolam bija saskatāms miglains un bāls mēness sirpis.
Taču profesoru Persikovu itin nemaz neinteresēja ne mēness, ne pavasarīgās Maskavas duna. Viņš sēdēja uz grozāmas trijkāju taburetes un ar tabakas nobruninātiem pirkstiem grozīja pirmšķirīga Ceisa mikroskopa kremaljēru, bet zem mikroskopa bija novietots parasts neiekrāsots svaigu amēbu preparāts. Brīdī, kad Persikovs mainīja palielinājumu no pieciem līdz desmit tūkstošiem, durvis pavērās, parādījās smaila bārdiņa un asistents aicināja: