Esmeralda, - es teicu.
Esmeralda? - viņa pārjautāja.
Esmeralda! - Es pamāju.
Jūs teicāt - Esmeralda? - viņa vārgi nočukstēja.
Esmeralda, cūka, - es piebildu, lai padarītu lietu skaidrāku.
Tātad jūs esat tas sātans cilvēka izskatā - tas zaglis, kas aizvīlis mūsu Esmeraldu! - viņa iespiedzās.
Madame, ja vien jūs man ļautu paskaidrot… - es iesāku.
Zaglis, laupītājs, bandīts! - viņa vaimanāja. Un metās prom pa gaiteni, spiegdama: - AnrI, Anrl, AnrI, zaglis ir šeit un prasa izpirkumu par tavu Esmeraldu!
Domās sūtīdams visas cūkas uz elli, es viņai sekoju uz istabu priekšnama galā. Manam skatienam atklājās aizraujošs skats. Spēcīgs, pievilcīgs jauns cilvēks un cienījams, sirms kungs ar steto- skopu ap kaklu centās savaldīt kādu - es pieņēmu, ka tas ir monsieur Klots, - kurš izmisīgi rāvās augšā no guļus stāvokļa pur- purkrāsas zvilnī.
Tas bija gara auguma vīrs, slaids kā grundulis, ģērbies melnās samta drēbēs un milzīgā melnā beretē. Viņa pārsteidzošākais atribūts bija bārda. Rūpīgi uzturēta, rūpīgi kopta un apcirpta, tā < o kaskādē plūda lejup līdz pat nabai un bija dārks melnu un tēraud- pelēku matu maisījums.
Ļaujiet man izrēķināties ar viņu, to grāvī dzimušo velna- bērnu! - monsieur Klots bļāva, raudamies augšā no zviļņa.
jūsu sirds, jūsu sirds, atcerieties savu sirdi! - ārsts sauca.