Tādā gadījumā, monsieur, esmu jums bezgalīgs, bezgalīgs parādnieks, - viņš teica, norāva bereti un piespieda to pie sirds. Tad rūpīgi uzlika bereti atpakaļ galvā un metās pāri istabai kā slikti audzināts kucēns, un satvēra mani savās skavās. Viņa bārda nočaukstēja kā zīds gar maniem vaigiem, kamēr viņš skūpstīja mani ar tādu dedzību, kādu sava dzimuma pārstāvja skūpstīšanā var izrādīt tikai francūzis.
Mon brave, mon ami,2 - viņš teica, spiezdams manus plecus, lūkodamies dziļi man acīs, un asaras kā caurspīdīgi kurkulēni ritēja lejup pa apbrīnojamo bārdu, - vediet mani pie manas mīļotās!
Mēs izgājām ārā, atmodinājām Esmeraldu, viņa iztrausās no mašīnas, lai ļautos ikviena (arī ārsta) apskāvieniem, glāstiem un skūpstiem. Tad mēs visi, arī Esmeralda, iegājām atpakaļ mājā, kur monsieur Klots uzstāja, ka atvērs vienu no savām labākajām vīna pudelēm (a Chāteau Montrose 1952), un mēs iedzērām par godu šai visu cūku cūkai, kamēr madame Klota baroja to ar piparmētru šokolādi.
Monsieur Darel, - monsieur Klots teica, - varbūt jūs domājat, ka mēs izvēršam Esmeraldas pazušanu par nesamērīgi lielu sensāciju.