Nepavisam, - es teicu, - atnācu, tiklīdz biju to padzirdējis no Žana. Visa šī lieta mani pilnīgi satriekusi.

Patiesi, patiesi, - monsieur Klots teica, sparīgi pamādams, tā ka bārdai pārskrēja ņirbu vilnīši. - Es pats esmu dziļi satriekts. Es neciešu slikti padarītu darbu, šādas neveiksmes nav manā dabā, un es dziļi nožēloju šo neizdošanos.

Neizdošanos? - es samulsu. - Kādu neizdošanos?

Protams, to, ka neizdevās viņu nobeigt, - monsieur Klots teica, iepletis acis no pārsteiguma par to, ka es pats neesmu ap­tvēris šo kliedzošo neveiksmi.

jūs taču to nedomājat nopietni? - es vaicāju.

Pilnīgi nopietni, - monsieur Klots stingri atteica. - Es vēlos, kaut būtu nomērķējis precīzāk un būtu viņu galīgi nobeidzis, - tieši tā!

Bet, monsieur Klot, ja jūs būtu Žuanu nogalinājis, jums nebūtu nekādu cerību tikt no šejienes ārā. Šajā gadījumā esmu pārliecināts, ka jūsu rīcību vērtēs kā noziegumu kaisles uzplūdā, un spriedums nebūs bargs.

Noziegumu kaisles uzplūdā? Es nesaprotu… - Monsieur Klots apmulsa.

Nu kā, viņš taču aizvilināja jūsu skaisto sievu, un tas, manu­prāt, bija pilnīgi pietiekams iemesls rīkoties tā, kā jūs to darījāt.