Jūs domājat, ka es riskēju ar dzīvību duelī sievas dēļ? - viņš pārsteigts jautāja.
Vai tad ne? - es apjucis pārjautāju.
Nē, - monsieur Klots kategoriski noskaldīja, uzsizdams ar dūri pa gultu, - nepavisam!
Tad kāda velna pēc jūs duelējāties?
Manas cūkas dēļ, protams, Esmeraldas dēļ!
Cūkas dēļ? - Es neticēju savām ausīm. - Nevis sievas dēļ? Monsieur Klots pieliecās un ļoti nopietni paskatījās uz mani.
Monsieur Darel, paklausieties, - cilvēks vienmēr var atrast citu sievu, bet labu trifeļcūku - tādu kā Esmeralda - nekad! - viņš visdziļākajā pārliecībā paziņoja.
FREDS
JEB DIENVIDU TVEICES PIESKĀRIENS
Divas reizes esmu riskējis - ļoti negudri dodoties lasīt lekcijas Amerikas Savienotajās Valstīs. Šai laikā es dziļi iemīlēju Čarl- stonu un Sanfrancisko, ienīdu Losandželosu - pilsētu ar galīgi neizdevušos nosaukumu1 -, uzjautrinājos par Ņujorku un izjutu riebumu pret Čikāgu un Sentluisu. Klejojumu laikā ar mani atgadījās daudz dīvaina, bet vismulsinošākais notika toreiz, kad es iedrošinājos parādīties uz dienvidiem no Meisona - Diksona līnijas2. Memfisas Literātu Ģilde bija lūgusi mani nolasīt lekciju par sugu saglabāšanu. Ģilde visai pašapmierināti darīja zināmu, ka man būs jādzīvo - ne vairāk, ne mazāk - pie pašas vicemantzines misis Magnolijas Dvaitas-Hendersones.