Viņa bija sīciņa, sudrabotiem matiem, melnām un maigām acīm.
— Esmu laimīga, ka atkal redzu tevi, Bernār, — viņa sacīja. — Žurkas pret to ir bezspēcīgas.
Viņš piekrita; taisnība, ar māti viss vienmēr likās viegli;
Tomēr Rjē piezvanīja uz žurku iznīcināšanas komunālo dienestu, kura priekšnieku pazina. Viņš jautāja, vai tas kaut ko dzirdējis par žurkām, kuras baru bariem nāk nobeigties brīvā gaisā. Mersjē, komunālā dienesta priekšnieks, bija šo to dzirdējis, un pat viņa darba vietā, kas
atradās netālu no krastmalas, esot savākts ap piecdesmit nosprāgušu žurku. Viņam radies jautājums, vai tā esot nopietna parādība. Rjē nevarēja dot noteiktu atbildi, taču domāja, ka žurku iznīdēšanas dienestam vajagot iejaukties.
— Jā, — Mersjē sacīja, — pēc rīkojuma. Ja tu domā, ka tas patiešām ir pūļu vērts, es mēģināšu panākt, lai dod rīkojumu.
— Tas vienmēr ir pūlu vērts, — Rjē atbildēja.
Mājkalpotāja nupat bija viņam pastāstījusi, ka lielajā rūpnīcā, kur strādā tās vīrs, savākti vairāki simti nosprāgušu žurku.
Katrā gadījumā apmēram ap to laiku mūsu pilsētas iedzīvotāji sāka uztraukties. Jo kopš 18. aprīļa no rūpnīcām un noliktavām bija izsviests simtiem beigtu žurku. Dažreiz cilvēki bija spiesti nogalināt dzīvniekus, kuru agonija pārāk ieilga.