Makojs notiesāja pēdējo banānu, izdzēra atlikušo ūdeni un lēni paskatījās apkārt. Viņa skatienā jautās līdzjūtība, kad viņš sacīja kapteinim:

— Nu, kaptein, labāk braukt nekā stāvēt uz vietas un degt. Klājs taču nespēs mūžīgi pretoties ugunij. Šorīt tas ir daudz karstāks. Vai jums nebūtu kurpju pāris, ko man iedot? Kļūst grūti staigāt basām kājām.

Pagriežoties «Pirenejiem» uzgāzās virsū divi milzu viļņi, un vecākais palīgs ieminējās, ka derētu ielaist šo ūdeni tilpnē, ja vien nevajadzētu taisīt vaļā lūkas. Makojs noliecās pār kompasu un pārbaudīja kursu.

— Es pagrieztu vēl vairāk pret vēju, kaptein, — viņš teica. — Kamēr šoneris dreifēja, tas ir aiznests sānis.

— Es jau esmu pagriezis par vienu strēķi uz labo, — kapteinis atbildēja. — Vai tad nepietiek?

— Es grieztu par diviem, kaptein. Šī vētra padarījusi rietumu straumi stiprāku, nekā jūs domājat.

Kapteinis Devenports piekrita pagriezt par pusotru strēķi un kopā ar Makoju un vecāko palīgu kāpa augšā uz tiltiņa paskatīties, vai nav redzama zeme. Bija paceltas visas buras, un «Pireneji», brauca ar desmit mezglu ātrumu. Okeāns aši nomierinājās. Pērļainajā miglā tomēr nepa- vērās neviens plaisums, un ap desmitiem kapteinis Devenports sāka nervozēt. Visi matroži stāvēja savās vietās gatavi, līdzko ieraudzīs priekšā zemi, mesties pie takelāžas un iegriezt šoneri vējā. Tādā miglā uzskrējis virsū koraļļu rifiem, šoneris būtu pagalam kā likts.

Pagāja vēl viena stunda. Trīs matroži saspringti lūkojās pērļainajā miglā.

— Un ja nu mēs paejam garām Mangarevai? — piepeši iejautājās kapteinis Devenports.

— Lai tikai skrien uz priekšu, — nenolaizdams skatienu no okeāna, lēnīgi atbildēja Makojs. — Tas ir viss, ko mēs varam darīt. Mūsu priekšā ir visa Paumotu. Tūkstošiem jūdžu visapkārt rifi un atoli. Kaut kur jau mēs nokļūsim.

— Tad jābrauc vien ir. — Kapteinis Devenports nokāpa uz klāja. — Mēs esam palaiduši garām Mangarevu. Dievs vien zina kad mums gadīsies kāda cita sala. 2ēl, ka nepagriezu šoneri par pusstrēķi uz labo pusi, — viņš pēc brīža atzinās. — Šī nolādētā straume taisa ar jūrniekiem ellīgus jokus.