— Turieties pa vējam, kaptein, — teica Makojs, atgriezies šonera pakaļgalā. — Tas ir Fakaravas austrumu krasts, un mēs ieiesim lagūnā pilnā gaitā, ar sānvēju un visām uzvilktām burām.

Pēc stundas kokospalmas un zemie krasti bija redzami jau no klāja. Taču doma, ka «Pireneju» gals neizbēgami tuvojas, nospieda visus kā slogs. Kapteinis bija pavēlējis nolaist ūdenī trīs laivas un, lai tās turētos atsevišķi, iesēdināt katrā pa matrozim, šoneris gāja gar pašu krastu — līdz baltputotajam atolam bija labi ja divas kabeļtauvas.

— Esiet gatavs griezt iekšā, kaptein, — Makojs brīdināja.

Pēc brīža atols it kā pašķīrās, pavērdams šauru līcīti, aiz kura kā trīsdesmit jūdžu garš un desmit jūdžu plats spogulis pletās lagūna.

— Laiks, kaptein!

Pēdējo reizi pagriezās «Pireneju» rājas, un šoneris, paklausot stūrei, iepeldēja līcī. Bet šoneris nebija paguvis lāgā pagriezties un matroži nebija paguvuši nostiprināt šotes, kad visi paniskās bailēs piepeši metās uz pakaļgalu. Nekas nebija noticis, un tomēr viņi apgalvoja, ka kaut kam ir jānotiek. Kāpēc viņiem tā šķita, to viņi paši nezināja. Bet viņi zināja, ka tam jānotiek. Makojs grasījās skriet uz priekšu, lai no turienes vadītu šoneri, bet kapteinis sagrāba viņu aiz rokas un pagrieza atpakaļ.

— Palieciet tepat, — viņš sacīja. — Klājs vairs nav drošs. Kas noticis? — viņš uzkliedza. — Kāpēc mēs stāvam uz vietas?

Makojs pasmaidīja.

— Mēs ejam pret septiņu mezglu straumi, kaptein, — viņš paskaidroja. — Ar tādu ātrumu bēguma laikā ūdens atkāpjas no lagūnas.

Pēc nepilnām divām stundām šoneris bija pavirzījies uz priekšu labi ja par sava garuma tiesu, bet vējš kļuva spirgtāks, un «Pireneji» sāka kustēties raitāk.

— Sakāpt laivās! — pavēlēja kapteinis Devenports.

Viņš nebija paguvis izteikt šos vārdus līdz galam un

matroži tikko bija sarosījušies, lai izpildītu viņa pavēli, kad no vidusklāja izlauzās milzīgs uguns un dūmu stabs, apsvilinot daļu buru un takelāžas, kas iegāzās ūdenī. Pūta sānvējš, un tas glāba pakaļgalā sadrūzmējušos matrožus. Viņi kā prātu zaudējuši metās pie laivām, bet viņus apstādināja Makoja nesatricināmi rāmā balss.



28 из 31