— Elles priekštelpa, — viņš teica. — Pati elle ir jums tieši zem kājām.

— Karsts gan, — nevilšus izsaucās Makojs, slaucīdams seju ar raibu kabatas drānu.

— Te ir Mangareva, — sacīja kapteinis, noliecies pār galdu un rādīdams uz melnu blaiskumu kartes baltā tuksneša vidū. — Bet te, starp abām, ir vēl viena sala. Kāpēc mēs nevarētu braukt uz turieni?

Makojs pat nepaskatījās uz karti.

— Tā ir Pusmēness sala, — viņš atbildēja. — Tā ir neapdzīvota un paceļas tikai divas vai trīs pēdas virs jūras līmeņa. Lagūna ir, bet tajā netiek iekšā. Nē, Manga- reva ir tuvākā no jums piemērotām vietām.

— Ja Mangareva, tad Mangareva, — sacīja kapteinis Devenports, neļaudams palīgam iebilst. — Sasauciet komandu kuģa pakaļgalā, misters Konig!

Matroži paklausīja un gurdi šļūca pa klāju, ar drausmīgu piepūli vilkdami kājas. No kambīzes paklausīties iznāca koks, viņam blakus nostājās junga.

Kad kapteinis Devenports bija paskaidrojis, kāda ir situācija, un paziņojis savu nodomu braukt uz Mangarevu, sākās kurnēšana. No vispārējās aizsmakušo balsu murdoņas izlauzās pa neskaidram niknam kliedzienam, te vienā, te otrā vietā atskanēja skaļi lāsti. Brīdi visus pārējos trokšņus pārskanēja kāda koknejieša griezīgā balss:

— Kaut jūs izčibētu! Piecpadsmit dienas sabūt ellē, un tagad jūs grib, lai mēs brauc diezin kur ar šito peldošo elli!

Kapteinim neizdevās savaldīt ļaudis, tikai lēnprātīgā Makoja dēļ viņi aprāvās un nomierinājās; murdoņa un lāsti noklusa, un beidzot visa komanda, izņemot divus trīs matrožus, kas satraukti vērās kapteinī, ar ilgpilniem skatieniem mēmi lūkojās uz Pitkernas zaļajām virsotnēm un kraujajām piekrastes klintīm.

Liegi kā pavasara vēsma nošalca Makoja balss:

— Kaptein, man lik^s — matroži teica, ka viņi ciešot badu.

— Jā, tā tas ir. Pēdējās divās dienās es pats esmu apēdis vienu sausiņu un gabaliņu laša. Mums jākar zobi vadzī. Redzat, kad mēs atklājām, ka graudi deg, mēs tūlīt aizdrīvējām lūkas, lai noslāpētu uguni. Un tad noskaidrojās, ka kambīzē palicis maz ēdamā. Bet bija jau par vēlu. Raut vaļā lūkas mēs neuzdrošinājāmies. Ciešot badu? Es ciešu badu ne mazāk par viņiem.