Makojs ar aci noteica attālumu un piekrītoši pamāja ar galvu.

— Jā, patlaban ir seši. Agrāk par deviņiem es līdz krastam netikšu. Ļaudis sapulcēsies ne ātrāk kā desmitos. Tā kā naktī vējš kļūs stiprāks, jūs varēsiet pacelt buras un rīt no rīta mazā gaismiņā uzņemt mani.

— Veselā saprāta vārdā, — eksplodēja kapteinis, — kam jums jāpulcē ļaudis? Vai tad jūs neapjēdzat, ka man zem kājām deg kuģis?

Makojs bija rāms kā jūra vasaras dienā, un pārējo sašutums neatstāja uz tās virsmas ne vissīkākos vilnīšus.

— Jā, kaptein, — viņš dūdoja, — es saprotu, ka jūsu kuģis deg. Tāpēc es braucu jums līdzi uz Mangarevu. Bet man ir jādabū atļauja braukt jums līdzi. Tāda ir mūsu paraža. Tikai sevišķi svarīgos gadījumos gubernators atstāj salu. Tad uz spēles tiek liktas iedzīvotāju intereses, un viņiem ir tiesības vai nu piekrist aizbraukšanai, vai arī atteikt viņam. Bet es zinu, ka viņi piekritīs.

— Vai esat pārliecināts?

— Pilnīgi.

— Bet, ja esat pārliecināts, kāpēc pūlēties, lai dabūtu šo atļauju? Padomājiet, cik daudz laika mēs zaudējam — veselu nakti!

— Tāda ir mūsu paraža, — Makojs nesatricināmā mierā atbildēja. — Turklāt es esmu gubernators un man jānodod rīkojumi, kas darāms salā manas prombūtnes laikā.

— Bet līdz Mangarevai ir tikai divdesmit četras stundas, ko braukt, — kapteinis iebilda. — Pat ja atpakaļceļā jums vajadzēs iet pret vēju un tas prasīs sešreiz vairāk laika, jūs būsiet mājās nedējas beigās.

Makojs labsirdīgi pasmaidīja.

— Reti kāds kuģis iegriežas Pitkernā, un, ja arī iegriežas, tad tikai tie, kas nāk no Sanfrancisko vai brauc apkārt Hornas ragam. Es būtu laimīgs, ja tiktu atpakaļ pēc pusgada. Var gadīties, ka esmu prom veselu gadu, bet var gadīties, ka man jābrauc uz Sanfrancisko, lai sameklētu kuģi, kas mani atvestu atpakaļ. Mans tēvs kādreiz atstāja Pitkernu uz trim mēnešiem, bet pagāja divi gadi, kamēr viņš tika atpakaļ. Bez tam jums trūkst pārtikas. Ja jums būs jāpārsēžas laivās un piedevām vēl pasliktināsies laiks, paies dienas, iekams jūs tiksiet līdz sauszemei. Es atvedīšu divas pirogas ar pārtiku. Žāvēti banāni būs vislabākie. Līdzko vējš kļūs stiprāks, uzņemiet gaitu. Jo tuvāk salai jūs piebrauksiet, jo smagākas es piekraušu savas pirogas. Uz redzēšanos!