— Nekļūsti smieklīgs, mīļais, — māte stingri noteica. — Par to nevar būt ne runas. Tas būtu tīrais ārprāts.
Māju mēs pārdevām un kā gājputnu bars aizbēgām no Anglijas drūmās vasaras.
Braucām gandrīz bez bagāžas, ņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko. Kad muitā atvērām savus koferus apskatei, to saturs uzskatāmi apliecināja katra ģimenes locekļa raksturu -un intereses. Margo bagāžā, piemēram, bija kaudze caurspīdīgu apģērba gabalu, trīs grāmatas ar padomiem, kā saglabāt slaidumu, un vesela baterija dažādu eliksīru pret pinnēm. Leslija čemodānā atradās pāris pulo- veru un bikšu, kur ievīstīti divi revolveri, viena gaisa pistole, grāmata «Esi pats savu ieroču kalējs» un prāva eļļas pudele, kas nebija sevišķi stingri aizkorķēta. Larijs veda līdzi divas milzu lādes ar grāmatām un portfelīti ar drēbēm. Mātes bagāžā apmēram līdzīgās daļās vieta bija sadalīta drēbēm un dažādai literatūrai par pavāra mākslu un dārzkopību. Es biju paņēmis vienīgi to, kas man likās nepieciešams laika īsināšanai ilgā, apnicīgā ceļojumā: četras dabaszinātņu grāmatas, tauriņu ķeramo tīklu, suni un ievārījuma burku, pilnu ar kāpuriem, kuri teju, teju varēja pārvērsties par kūniņām. Tā, pēc mūsu domām, apgādājušies ar visu vajadzīgo, pametām Anglijas miglainos krastus.