— Cik jauki, ka tu ieradies, mīļais, — viņa aizelsusies iesaucās, — ar šo pelikānu nav gluži viegli tikt galā.
Kad apvaicājos, kā viņa zinājusi, ka tie ir mani dzīvnieki, viņa atteica:
— Es nešaubījos par to, ka tie ir tavi, mīļais; vai nu kāds cits būtu iedomājies sūtīt man pelikānus?
Tas pierādīja, cik labi mūsu māte pazīst vismaz vienu no saviem bērniem.
Beidzot gribu īpaši uzsvērt, ka visas anekdotes par salu un saliniekiem ir tīrākā patiesība. Mūsu dzīve Korfu tiešām līdzinājās spilgtai un īsti jautrai komiskajai operai. Man šķiet, ka salas atmosfēra un burvība lieliski atspoguļojās jūras kartē, kāda mums toreiz piederēja; tur sīki un smalki bija iezīmēta sala un tuvējās cietzemes krasta līnija. Pašā apakšā mazā ietvariņā bija lasāma piezīme:
«Uzmanību! Tā kā bojas, kas norāda sēkļus, bieži vien neatrodas savās vietās, jūrniekiem, braucot gar šo krastu, jābūt ļoti piesardzīgiem.»
PIRMĀ DAĻA
CEĻOJUMS
PIRMĀ DAĻA