Vai tad mums toreiz, pavisam jauniem zēniem, nebija pilnīgi skaidrs, ka austriešu valsts nekādu mīlestību pret vāciešiem neizjūt un izjust to vispār arī nevar. Habsburgu dinastijas vēstures iepazīšanu neapšaubāmi papildināja mūsu pašu ikdienas pieredze. No ziemeļiem līdz dienvidiem "mūsu tautības ķermeni saēda" svešnacionālā inde; pat Vīne mūsu acīs arvien vairāk pārvērtās par nevācisku pilsētu. Dinastija koķetēja ar čehiem jebkurā izdevīgā un neizdevīgā gadījumā. Pati Dieva roka, vēsturiskā Nemezīda gribēja, lai Austrijas vāciešu nāvīgākais ienaidnieks erchercogs Francis Ferdinands tiktu nogalināts ar tām pašām lodēm, kuras viņš pats palīdzēja atliet. Lūk, viņš tad arī bija galvenais aizbildnis Austrijas slāvisma politikā!
Neaptverama bija tā nasta, kas tika uzlikta uz vāciešu pleciem. Nedzirdēti lieli bija gan asins upuri, gan arī nodevas, ko viņi maksāja. Bet kas nebija gluži akls, varēja to redzēt un saprast, ka tas viss ir veltīgi. Mums vissāpīgāk bija noraudzīties, ka visu šo sistēmu morāli piesedza savienība ar Vāciju. Ar to it kā tika sankcionēta vāciskā pamata pakāpeniskas iznīdēšanas politika vecās Habsburgu monarhijas iekārtā. Likās, ka to it kā sankcionē pati Vācija. Ar patiesu habsburdzisku liekulību visur tika radīts iespaids, ka Austrija vēl arvien ir vācu valsts. Šī liekulība tikai palielināja masu naidu pret dinastiju un izsauca tiešu sašutumu un nicinājumu.
Tie, kas sevi Vācijas impērijā uzskatīja par vienīgajiem "izredzētajiem", neko no tā nemanīja. It kā akli kļuvuši, viņi visu laiku atbalstīja savienību ar līķi, bet līķa sadalīšanos paziņoja par "jaunas dzīves rītausmu".
Šai jaunās impērijas un austriešu valsts nelaimīgajā savienībā bija paslēpies nākamā pasaules kara un nākamā kraha spokveidīgs dzimumaizmetnis.
Vēlāk es ne vienreiz vien pakavēšos pie šīs problēmas. Šajā gadījumā pietiekami jāpasvītro fakts, ka būtībā jau agrā jaunībā es nonācu pie secinājuma, no kura vēlāk man neiznāca atteikties nekad. Tieši otrādi. Tas nostiprinājās un es nonācu pie secinājuma, ka vācu tautiskuma nostiprināšana nosaka Austrijas iznīcināšanu; ka nacionālās jūtas nav identiskas ar dinastisko patriotismu; ka Habsburgu dinastija bija vācu tautas nelaime.