Pirmais no tiem ir vēstule, ko misters Sairuss Hedlijs rakstījis no Grankanārijas salas savam draugam seram Džeimsam Talbotam Oksfordas Triniti koledžā tai vienīgajā zināmajā gadījumā, kad «Stretforda» pēc izbraukšanas no Temzas piestāja malā. Otrais ir dīvainā radiogramma, ko es jau minēju, bet trešais — ieraksts kuģa «Arabella Knowles» žurnālā, kurā pieminēta stiklveida lode. Ceturtais un pēdējais ir pārsteidzošais raksts, kas atrasts šai balonā, un ir vai nu ļoti neģēlīga un samezglota mistifikācija, vai arī pašķir cilvēces attīstībā jaunu lappusi, kuras nozīme nav pārvēr­tējama. Pēc šā ievada es citēšu mistera Hedlija vēstuli, ko manā rīcībā laipni nodeva sers Džeims Talbots un kas līdz šim nav tikusi publicēta. Tā datēta ar 1926. gada 1. oktobri.

«Es sūtu šo vēstuli, dārgais Talbot, no Puertodelalusas, kur esam iegriezušies, lai dažas dienas atpūstos. Sai braucienā es visvairāk esmu bijis kopā ar Rillu Skenlenu, galveno mehāniķi, kas ir mans tautietis un ļoti jautras dabas cilvēks, tāpēc mēs, dabiski, sadraudzējāmies. Taču šorīt esmu viens, jo Billam, kā viņš mēdz sacīt, ir «tikšanās ar sievišķi». Jūs redzat, viņš runā tā, kā angļu uztverē jārunā ikvienam amerikānim. Viņu atzītu par īstu savas tautas pārstāvi. Kad esmu kopā ar saviem angļu draugiem, viņi mani tā suģestē, ka neviļus sāku runā lietot dažādus «amerikānismus». Liekas, ja es tā nedarītu, viņi īsti nesaprastu, ka esmu jenkijs. Taču ar Jums man ir citādas attiecības, tāpēc steidzos apliecināt, ka šajā vēstulē Jūs neatradīsiet neko citu kā vien tīru Oksfordas angļu valodu.