Viņa gars mīt kaut kādā parastajiem mirstīgajiem neaizsniedzamā virsotnē. Dažkārt man šķiet, ka viņš ir mazliet jucis. Uz tādām domām vedina kaut vai šī neparastā ierīce, ko viņš iecerējis… taču stāstīšu visu hronoloģiskā secībā, un tad Jūs pats varēsiet spriest.

Aprakstīšu mūsu ceļojumu no paša sākuma. «Stret­forda» ir labi būvēts mazs kuģītis, kas speciāli pielāgots sava uzdevuma veikšanai. Tās tilpumsvars nepārsniedz 1200 tonnas, tam ir plaši klāji un laba, ietilpīga kravas telpa, kas apgādāta ar visām iespējamām ierīcēm dzi­ļuma mērīšanai, tralēšanai, bagarēšanai un dziļūdens zvejai. Uz kuģa, protams, ir spēcīgas tvaika vinčas traļu ievilkšanai un daudz citu piederumu, no kuriem daži ir labi pazīstami, bet citi — gluži jauni.

Apakšā atrodas ērtas kajītes un labi iekārtota laborato­rija mūsu speciālajiem pētījumiem.

Pirms atstājām ostu, bijām ieguvuši noslēpumaina kuģa slavu un, kā es drīz vien pārliecinājos, pamatoti. Sākumā mūsu darbība šķita gluži parasta. Mēs izmetām līkumu pa Ziemeļjūru un reizi vai divas ielaidām ūdenī traļus, bet, tā kā vidējais dziļums tur nepārsniedza sešdesmit pēdu un mūsu kuģis bija speciāli pielāgots dziļūdens zvejai, tā likās tīrā laika šķiešana.