Ar nāves sodiem, kā tie līdz šai dienai izpildīti, sabiedrība ne tikai sodīja, bet arī atriebās. Kas ir šīs uguns un rata mocības? Saraustīšana ar zirgiem četros gabalos? Karsta eļļa, izkausēts svins? Vai tas viss nav moku sola turpinājums, ko mūsu labais karalis gan nav atcēlis, taču vismaz ierobežojis. Bet, mani kungi, ko tad likums grib, piespriežot nāvessodu? Tas grib vainīgo iznīcināt, vairāk nekā! Tādēļ sods lai būtu vienīgi dzīvības atņemšana un vairāk nekas. Soda paasināšana ar sāpēm ir noziegums, ne par matu mazāks, kā tas, ko izraisījis noziedznieks, lai cik smags viņa grēks arī nebūtu.

—  Ko jūs sakāt, — iesaucās Dantons, — jūs tak neiedomāsities, mīļais doktor, ka šī brīnišķīgā mašīna iznīcinās cilvēku tikpat viegli un bez sāpēm, kā šarlatāns velk zobus?

—   Jā gan, Dantona kungs, — atbildēja doktors, arvien vairāk iesil­dams, — bez sāpēm. Es acumirklī iznīcinu cilvēku, tāpat kā elektrība, kā zibens. Es viņu sodu tā, kā soda Dievs, kas ir augstākā taisnība un augstākā žēlastība.

—   Un kā tas notiek? — jautāja Marats. — Pastāstiet, es jūs lūdzu, — ja tas varbūt nav noslēpums! Jūs nemaz nevarat iedomāties, cik ļoti tas mani interesē.

—  Ahā! — priecīgs iesaucās Giljotēns, beidzot atradis pacietīgu klausī­tāju. — Mana mašīna