Ielās viņi manīja uztraukumu, kāds parasti vēstī par lielas krīzes tuvošanos. Tiešām visur bija izplatījušās baumas par Brienna kunga atkāpšanos un Neķēra atsaukšanu, un uztrauktie iedzīvotāji atstāja savas mītnes, sapulcē­damies ielās un laukumos. Visur atskanēja abu naidīgo valstsvīru vārdi, visur bija dzirdama uzslava karalim, jo 1788.gadā vēl katrs, vismaz rakstos un runās, bija noskaņots stingri monarhistiski.

Marats un Dantons izspiedās cauri ļaužu pūlim. Jo vairāk tie tuvojās Palērojālam, jo lielāka bija drūzmēšanās. Iela dūca kā bišu strops. Pūlis baidījās, ka baumas par valdības maiņu var izrādīties nepamatotas.

Orleānas hercoga telpas bija spilgti apgaismotas un no ēnām, kas lieliem pulkiem slīdēja garām logu aizkariem, varēja spriest, ka princim šovakar ir ļoti liela sabiedrība. Pats laukums, kā arī visas apkārtējās ielas bija ļaužu pilnas, un šā mūžīgā pūļa nākšana un iešana, spiežoties uz pils pusi, likās kā jūras paisums un bēgums.

Marats un Dantons kā braši peldētāji iznira cauri ļaužu okeānam un tā tiem laimējās Palērojālam piekļūt no pretējās puses, kā no rīta tie šo vietu bija atstājuši.