Pēc tam viņš piesējās garām slīdošai lielai priedei, kas bija iegrimusi ūdenī dziļāk par laivu un tāpēc tika nesta ātrāk. Viņš nomazgāja muti un rokas, apsēdās pakaļgalā un ļāvās pārdomām. Bija jūnija beigas. Līdz Beringa jūrai bija divi tūkstoši jūdžu. Laiva nogāja caurmērā piecas jūdzes stundā. Šajā gadalaikā šajos piatuma grādos nesatumsa ne nakti, ne dienu, un viņš varēja braukt visas divdesmit četras stundas. Tādējādi viņš dienā nobrauks simt divdesmit jūdzes. Ja divdesmit jūdzes atskaitīja nost visādiem negadījumiem, palika simt jūdžu dienā. Divdesmit dienās viņš sasniegs Beringa jūru. Un tas nebūs saistīts ne ar kādu enerģijas patēriņu, upe strādās viņa vietā. Viņš varēja gulēt laivas dibenā un taupīt spēkus.
Divas dienas O'Braiens neņēma mutē ne kripatu. Tad, izbraucis Piejukonas līdzenumos, viņš apstājās pie kādas zemas saliņas un salasīja meža zosu un pīļu olas. Sērkociņu nebija, un viņš apēda olas jēlas. Tās bija barojošas un uzturēja viņā spēku. Pārbraucis pāri Polārajam lokam, viņš uzdūrās Hudzona līča sabiedrības fak- torijai. Nodaļa vēl nebija ieradusies no Makenzi, un nometnē nebija ne miltuma. O'Braienam piedāvāja meža pīļu olas, bet viņš atbildēja, ka viņam pašam laivā ir vesels bušelis olu.