Misters Aaa pirmo reizi vērīgāk ieskatī­jās kapteinī. — Pag, pag, kā jūs sacījāt? No kurienes?

Kapteinis plati pasmaidīja, atsegdams baltu zobu rindu.

—   Beidzot! — viņš pačukstēja savējiem. Bet misteram Aaa uzsauca:

—    Sešdesmit miljonu jūdžu. No Zemes!

Misters Aaa nožāvājās.

—    Šajā gada laikā nebūs vairāk par piec­desmit miljoniem. — Viņš paņēma kaut kādu atbaidošu ieroci. — Nu, tagad man jāiet… Pievāciet savu muļķīgo zīmīti, — lai gan ne­tieku gudrs, kāds jums no tās labums, — slā- jiet pāri pakalnam uz Iopr pilsētiņu un iz­stāstiet to visu misteram Iii. Viņš ir tieši tas, kurš jums vajadzīgs. Nevis šis idiots misters Ttt, tas no maniem nagiem dzīvs vairs neiz­spruks. Un nevis es, jo jūs neietilpstat manā specialitātē.

—    Specialitātē! — kapteinis novaidējās. — Vai tad vajadzīga kaut kāda īpaša specia­litāte, lai uzņemtu viesus no Zemes!

—    Nerunājiet muļķības, — tas ir katram skaidrs! — Misters Aaa metās lejā pa kāp­nēm. — Visu labu! — Un aizvirpuļoja pa bruģēto ceļu kā saniknots vilciņš.

Gluži satriekti visi četri ceļotāji palika stā­vam. Beidzot kapteinis sacīja:

—    Gan jau atradīsim kādu, kurš mūs uz­klausīs.

—    Varbūt mums doties projām un v pēc kāda laika atgriezties, — viens no vīriem sadrūvējies ierosināja. — Aizlaisties un no­sēsties no jauna. Dot viņiem laiku sagatavo­ties uzņemšanai.