Atceļā uz Ņūdžordžiju šoneris izmeta enkuru Marau līcī, Gvadalkanaras dienvidaustrumu piekrastē. Mauki ar visiem roku dzelžiem izpeldēja malā un nozuda krūmos, šoneris aizbrauca, bet «Mēness gaismas» tirgotājs izsolīja par bēgli tūkstoš paku tabakas, un vietējie iedzīvotāji aizveda pie viņa Mauki, kura parāds pieauga vēl par gadu un astoņiem mēnešiem. Pirms šoneris bija atgriezies, Mauki atkal aizbēga — šoreiz ar vaļu medību laivu, paķerdams līdzi tirgotāja tabakas kasti. Bet no ziemeļaustrumiem uzklupusl vētra izsvieda viņu Ugi, kur kristīgajā licībā pārgājušie iedzimtie nozaga viņam tabaku, bet viņu pašu nodeva «Mēness gaismas» tirgotājam. Iedzimto nozagtā tabaka nozīmēja Mauki vēl vienu gadu, un tagad parāds bija astoņarpus gadu.
— Sūtīsim viņu uz Lordhavu, — teica misters Hevebijs. —Tur patlaban ir Bansters, un lai viņi paši tiek gala_, kā grib. Manuprāt, vienalga, vai nu Mauki iedzīs kapa Bansteru, vai Bansters Mauki, bet mēs būsim tikuši vaļā.
Ja jūs izbraucat no Merindža lagūnas pie Izabellas salas un stūrējat taisni uz ziemeļiem pēc kompasa, nobraukuši simt piecdesmit jūdzes, jūs ieraugāt no ūdens izsleja- mies Lordhavas koraļļu sēkļus. Lordhava ir gredzenveidīga zemes strēmele, kuras apkārtmērs ir aptuveni pusotra simta jūdžu, bet platums labi ja pārsimt jardu un kura vielām paceļas desmit pēdas virs jūras līmeņa.