Tāda Malaita ir vēl šodien, divdesmitajā gadsimtā, — zelta bedre darbaspēka vervētājiem, kuri apmeklē šos krastus, mēģinot salīgt iedzimtos, kas būtu ar mieru locīt muguru tuvējo vai arī vairāk civilizēto salu plantācijās par trīs­desmit dolāriem gadā. Šo tuvējo vai arī vairāk civilizēto salu iemītnieki ir kļuvuši pārāk civilizēti, lai strādātu plantācijās.

Mauki ausis bija sadurtas ne vienā vai divās, bet sa­vās pārdesmit vietās. Vienā no mazākajiem caurumiem

bija iebāzta māla pīpe. Lielākie caurumi šim nolūkam ne­derēja. Pīpes galviņa izietu tiem cauri. Taisnību sakot, lielākajos caurumos viņš mēdza iekārt apaļus koka klucī­šus četras collas diametrā. Citiem vārdiem, šo caurumu apkārtmērs bija divpadsmitarpus collu. Kas attiecas uz gaumi, tad Mauki bija diezgan brīvdomīgs. Mazajos cau­rumiņos viņš nēsāja tādus priekšmetus kā tukšas patronu ļ čaulītes, pakavu naglas, vara uzgriežņi, auklas gabali, no salmiem pītas lentes un palmu lapu šautras, bet vēsa­jās pievakarēs — koši sarkanos malvu ziedus. Tas liecina, ka viņš gluži labi varēja iztikt bez kabatām. Un tās jau arī nebūtu bijis kur likt, jo viss viņa apģērbs bija dažas collas plats katūna gabals. Kabatas nazi viņš nēsāja j matos, ar asmeni sakniebis skrūzaino ērkuli. Visvairāk Mauki lepojās ar porcelāna tasītes osiņu, kas bija iekārta cauri deguna krimslim izvērtā bruņurupuča kaula gre­dzenā.